Kā atšķiras ieguldījumu veidi, un kas jāņem vērā, izvēloties piemērotāko?
Ieguldījumu veidi
IPO jeb sākotnējais publiskais akciju piedāvājums
IPO jeb sākotnējais publiskais akciju piedāvājums ir viens no publisko akciju emisiju veidiem. Uzņēmuma akcijas pirmo reizi publiski tiek piedāvātas iegādei plašam ieguldītāju lokam.
Lai uzņēmums varētu piedāvāt akcijas biržā, tam ir jāveic rūpīga sagatavošanās. Sākotnējā publiskā piedāvājuma nosacījumi, tiek noteikti prospektā, kuru apstiprina Latvijas Banka.
IPO ļauj uzņēmumiem pirmo reizi piedāvāt savas akcijas publiskā tirgū (biržā), dodot iespēju iedzīvotājiem tās iegādāties un kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem.
Tas ir veids, kā uzņēmums iegūst papildu naudas līdzekļus, lai:
- veicinātu sava uzņēmuma attīstību;
- izstrādātu jaunus produktus;
- palielinātu eksportu;
- paplašinātu savu tirgus daļu;
- veiktu ieguldījumus jaunos tehnoloģiju risinājumos.
Piemēram, ja uzņēmums emitē vienu tūkstoti akciju un vienas akcijas nominālvērtība ir 100 eiro, tad, pārdodot visas IPO akcijas, šis uzņēmums būs piesaistījis papildu 100 000 eiro.
Kā iegādāties akcijas IPO?
Pirms katra IPO Nasdaq Baltijas biržā uzņēmums publicē paziņojumu, kurā norādīta šāda informācija:- IPO akcijas cena;
- termiņš, līdz kuram var pieteikties akciju iegādei;
- kā piedalīties piedāvājumā;
- bankas, kuras nodrošinās iespēju interesentiem iegādāties IPO akcijas;
- prospekts vai informācijas dokuments ar visu būtiskāko informāciju ieguldītājam par piedāvātajām akcijām un uzņēmuma attīstības plāniem.
Atceries!
Ieguldījumiem ir jābūt diversificētiem. Jebkurš ieguldījuma veids ir saistīts ar risku.
Akcijas
Akcija (-s) (shares, stocks) — vērtspapīrs, kas apliecina noteiktas naudas summas iemaksu uzņēmuma pamatkapitālā.
Dividendes (dividends) — peļņa pēc nodokļu nomaksas, kas iegūta uzņēmuma darbības laikā.
Akcijas īpašnieks (akcionārs) ir uzņēmuma līdzīpašnieks un pretendē uz uzņēmuma peļņas daļu (dividendēm).
Ja ieguldījums veikts veiksmīga uzņēmuma pamatkapitālā, no akciju turēšanas akcionārs gūst lielāku peļņu – regulārus ienākumus no dividendēm un kapitāla pieauguma. Savukārt uzņēmumam nonākot finansiālās grūtībās, akcionāri cietīs visvairāk, jo var daļēji vai pilnībā zaudēt savas investīcijas akcijās.
Akcijas tiek iegādātas uz nenoteiktu termiņu.
Par ienākumu deklarēšanu un nodokļu samaksu ir atbildīgs ieguldītājs.
Akcijas pārdodot, ja pārdošanas vērtība ir lielāka kā iegādes vērtība, tad būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma.
Akciju pārdošanas darījumā, izmantojot ieguldījumu kontu, nodokļu samaksas nosacījumi tiks piemēroti atbilstoši ieguldījumu konta nosacījumiem.
Akcijas vai valsts obligācijas?
| Akcijas | Valsts obligācijas | |
| Iegādājoties tu iegūsti | Īpašumtiesību daļas uzņēmumā | Parāda vērtspapīrus |
| Ieguldījuma periods | Nav noteikts | Noteikts Iespēja pārdot obligācijas pirms to termiņa beigām, taču šajā gadījumā cena var būt atkarīga no pārdošanas brīdī esošās tirgus situācijas. |
| Peļņas iespējas | Dividendes, procentu ienākumi | Kuponi (procentu ienākumi) |
Garantija atmaksāt ieguldīto summu | Nav | Ir – perioda beigās |
| Paredzama peļņa | Nav | Ir |
| Risks | Augstāks Uzņēmuma darbības rezultāti, tirgus svārstības, un ekonomiskie faktori var ietekmēt peļņu no akciju vērtības. | Zemāks |
| IIN no gūtās peļņas | Ir jāmaksā Atkarīgs no emitenta valsts normatīvajiem aktiem. | Nav jāmaksā Ja tiek iegādātas Latvijas vai citas ES dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, vai pašvaldību obligācijas, tad Latvijā no šiem ienākumiem (arī kuponiem jeb procentu ienākumiem) fiziskajām personām nodoklis nav jāmaksā. |
Apkopota informācija par norisēm Baltijas akciju tirgū pieejamas biržas AS Nasdaq Baltic tīmekļvietnes sadaļā Akciju saraksts.
Noskaties video!
Kā pelnīt, ieguldot akcijās?
Obligātā akciju atpirkšana
Akcionārs ir investors, kuram pieder daļa no uzņēmuma - akcijas. Tas nozīmē, ka akcionārs ir kā uzņēmuma līdzīpašnieks.
Latvijā akciju atpirkšanas procesu regulē Akciju atpirkšanas likums, kas darbojas uzņēmumiem, kuru akcijas tiek pārdotas biržā vai kas atbilst noteiktiem likuma nosacījumiem.
Kad akcionārs var pieprasīt akciju atpirkšanu?
Pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu iestājas tad, ja investors vai investori, kas rīkojas kopā, iegūst tiešu vai netiešu kontroli pār uzņēmumu, piemēram, iegūstot vairāk nekā 30 % no uzņēmuma balsstiesībām, un šādā gadījumā likums paredz pienākumu izteikt piedāvājumu pārējiem akcionāriem atpirkt tiem piederošās akcijas.Balsstiesību ierobežojumi
Ja investoram vai investoriem, kas rīkojas saskaņoti, iestājas pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, taču šis pienākums netiek izpildīts likumā noteiktajā kārtībā, tad viņi zaudē tiesības izmantot tieši vai netieši iegūtās balsstiesības.Balsstiesības var atgūt tikai tad, kad investors ir izpildījis obligāto piedāvājumu, veicis apmaksu par akcijām vai samazinājis savu balsstiesību skaitu zem likumā noteiktās robežas.
Par kādu cenu akcijas tiek atpirktas?
Obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā akcijas tiek atpirktas par godīgu cenu, ko nosaka, ievērojot vairākus cenu noteikšanas kritērijus, lai aizsargātu mazākuma akcionāru intereses.Pamatā atlīdzība par akcijām tiek noteikta naudā, taču papildus var tikt piedāvāta arī maiņa pret citiem vērtspapīriem.
Ja iestājas piedāvājuma izteikšanas pienākums, tad par akciju cenu izmanto augstāko cenu, par kādu attiecīgā persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pienākuma iestāšanās iegādājušās sabiedrības akcijas. Ja šāda darījuma nav bijis, cena tiek noteikta, ņemot vērā akcijas vidējo svērto cenu biržā, kā arī bilances vērtību.
Tādējādi akciju atpirkšanas cena ir balstīta uz principu, ka tā nedrīkst būt zemāka par to, ko akcionāri godīgi pelna.
Akcionārs, kurš nepiekrīt obligātajā piedāvājumā noteiktajai akcijas atpirkšanas cenai, ir tiesīgs 18 mēnešu laikā pēc piedāvājuma noslēgšanās vērsties tiesā un prasīt atlīdzināt cenu starpību, ja uzskata, ka noteiktā cena neatbilst taisnīgai atlīdzībai. Šādos gadījumos lietā piedalās arī Latvijas Banka, kas sniedz atzinumu atbilstoši savai kompetencei un aizstāv mazākuma akcionāru tiesības, tādējādi nodrošinot papildu uzraudzību pār taisnīgas cenas noteikšanu un aizsargājot investoru intereses.
Akciju atpirkšanas procesa galvenie posmi
- Pienākuma iestāšanās – konstatēšana, ka ir sasniegts noteikts akciju daudzums vai citi apstākļi, kas rada pienākumu izteikt piedāvājumu citiem akcionāriem.
- Piedāvājuma sagatavošana – investors sagatavo obligātā piedāvājuma prospektu, kurā jānorāda visi būtiskie piedāvājuma nosacījumi.
- Prospekta iesniegšana Latvijas Bankai, kas pārbauda prospekta atbilstību, vai viss atbilst likumam.
- Latvijas Bankas atļaujas saņemšana – tikai pēc atļaujas saņemšanas investors drīkst izteikt publisku piedāvājumu.
- Piedāvājuma izteikšana akcionāriem – tiek publicēts piedāvājums un akcionāri var to pieņemt vai noraidīt.
- Darījuma izpilde – ja akcionāri piekrīt, notiek akciju pārdošana un samaksa.
Prospekts ir dokuments, kurā detalizēti aprakstīts piedāvājums iegādāties uzņēmuma akcijas. Tas palīdz palīdz akcionāriem saprast, vai piedāvājums viņiem ir izdevīgs un vai ir īstais brīdis pārdot savas akcijas.
Prospekts ir kā piedāvājuma apraksts, kurā rakstīts:
- kas izsaka piedāvājumu un piedāvā iegādāties akcijas?
- kāpēc tiek veikta akciju atpirkšana?
- kāda ir akciju cena?
- cik ilgi piedāvājums ir spēkā?
- kā investori var pieteikties un pārdot savas akcijas?
Kas notiek, ja akcionārs nepiesakās laikā?
Ja akcionārs nepiesakās obligātajam akciju atpirkšanas piedāvājumam noteiktajā termiņā, viņš zaudē iespēju pārdot savas akcijas piedāvājuma ietvaros – tas nozīmē, ka pēc piedāvājuma termiņa beigām šādas akcijas vairs netiek atpirktas vai mainītas ar piedāvātāja noteiktajiem nosacījumiem. Piedāvājuma termiņš ir stingri noteikts – tas nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un ilgāks par 70 dienām no prospekta publicēšanas un pēc šā termiņa iestāšanās piedāvājums tiek uzskatīts par noslēgtu.Kā notiek norēķins?
- Investoram vai investoriem, kas rīkojas kopā, jāveic norēķins ar visiem akcionāriem, kuri pieprasījuši atpirkšanu, vienlaikus.
- Norēķinu veic piecu darbdienu laikā pēc piedāvājuma beigām saskaņā ar centrālā vērtspapīru depozitārija noteikto kārtību.
Centrālais vērtspapīru depozitārijs (CVD) ir institūcija, kas nodrošina vērtspapīru, piemēram, akciju un obligāciju, uzskaiti, glabāšanu un darījumu norēķinus. Latvijā šo funkciju veic Nasdaq CSD.
Akciju atpirkšanas cenas piemērs
Pieņemsim šādus datus:
• pēdējā gada laikā investors iegādājies uzņēmuma akcijas par cenu: 0.150 eiro;
• akcijas vidējā cena biržā pēdējo 12 mēnešu laikā ir 0.146 eiro;
• akcijas vērtība, kas aprēķināta, izmantojot pēdējā gada pārskata datus, ir 0.168 eiro.
| Cenas veids | Vērtība (eiro) |
| Darījuma cena | 0.150 |
| Vidējā svērtā cena | 0.146 |
| Bilances vērtība | 0.168 |
Ja nav darījuma cenas, t. i., pēdējo 12 mēnešu laikā akcijas nav pirktas, tad cenu nosaka, izvēloties augstāko no vidējās svērtās tirgus cenas un bilances vērtības.
Akciju atpirkšanas pienākuma mērķis ir:
- aizsargāt mazākuma akcionārus;
- nodrošināt skaidru uzņēmuma īpašnieku sadalījumu;
- dot iespēju akcionāriem pārdot akcijas, ja uzņēmumā galvenais īpašnieks (akciju turētājs) mainās.
Interesanti!
2024. gada 24. jūlijā AS "Latvijas Gāze" saņēma Latvijas Bankas atļauju izteikt akcijas atpirkšanas piedāvājumu ar mērķi izslēgt akcijas no biržas (regulētā tirgus).
Brīvprātīgā akciju atpirkšana
Galvenie atpirkšanas veidi:
- obligātais piedāvājums – jāizsaka, ja investors iegūst būtisku ietekmi (parasti pārsniedz 30 % balsstiesību);
- brīvprātīgais piedāvājums – izsaka investors pēc savas vēlēšanās, bez obligāta pienākuma, lai iegūtu akcijas.
Brīvprātīgā akciju atpirkšana (Akciju atpirkšanas likuma 15. pants)
Brīvprātīgais piedāvājums ir tāda veida akciju atpirkšanas piedāvājums, kuru persona (parasti akcionārs vai cita ieinteresēta persona) izsaka pēc savas iniciatīvas, bez likumā noteikta pienākuma to darīt. Tas nozīmē, ka akcionārs pats izvēlas uzsākt akciju atpirkšanu no citiem sabiedrības akcionāriem, lai iegūtu lielāku ietekmi uzņēmumā vai sasniegtu kādus citus mērķus.Kad tiek veikta brīvprātīgā akciju atpirkšana?
Piedāvājumu var izteikt jebkurš investors, kurš vēlas iegūt uzņēmuma akcijas. Tas nav obligāts – šāds piedāvājums tiek veikts pēc paša piedāvātāja gribas.Ja prospektā nav norādīts maksimālais akciju skaits vai akciju kategorija, uzskatāms, ka piedāvājums attiecas uz visām sabiedrības akcijām.
Piedāvātājs var noteikt:
- maksimālo akciju skaitu, ko vēlas atpirkt;
- minimālo akciju skaitu, kas jāsasniedz, lai piedāvājums stātos spēkā.
Par kādu cenu tiek atpirktas akcijas?
Brīvprātīgās atpirkšanas laikā cena tiek noteikta pēc piedāvātāja izvēles. Nav noteikta īpaša cena, jo tā var atšķirties, ņemot vērā:- tirgus vērtību;
- uzņēmuma finansiālo stāvokli;
- akcionāru intereses.
Ja brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā investors iegūst vismaz 30 % balsstiesību, tam rodas pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Tomēr piedāvātājs ir atbrīvots no šāda pienākuma un obligāto piedāvājumu drīkst neizteikt:
- ja brīvprātīgais piedāvājums izteikts attiecībā uz visām sabiedrības akcijām, un
- piedāvātā cena nav zemāka par cenu, kāda noteikta Akciju atpirkšanas likuma 9. pantā.
Atļauja izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu
Brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums ir jānoformē kā piedāvājuma prospekts, ko izskata un apstiprina Latvijas Banka. Pēc apstiprināšanas prospekts tiek publicēts biržas tīmekļvietnē, lai to var izlasīt visi interesenti. Avots: nasdaqbaltic.comValsts un korporatīvās (uzņēmumu) obligācijas
Obligācijas emitē (izlaiž) valstis, pašvaldības un uzņēmumi, un tās tiek tirgotas biržā.
Obligācija (bond) — parāda vērtspapīrs, ar kura palīdzību ieguldītājs aizdod naudu emitentam. Emitents uzņemas pienākumus atmaksāt obligācijas, tās pilno vērtību un kuponu (procentus) noteiktā datumā.
Nominālvērtība — iegādāto parādu vērtspapīru apjoms.
Kupons (coupon rate) - fiksēta vai mainīga procentu likme, kādu emitents maksā obligāciju turētājam.
Termiņš (maturity date) — termiņš, kad nomināla vērtība tiks atmaksāta obligāciju turētājam.
Dzēšanas datums (redemption date) — datums, kurā beidzas obligācijas termiņš un emitents atgriež obligāciju turētājam aizņemtos līdzekļus.
Emitents (izdevējs) — tas, kurš aizņemas naudu (piemēram, uzņēmumi, pašvaldības, valstis, starptautiskas organizācijas), apņemas maksāt noteiktu procentu likmi un termiņa beigās atmaksāt aizņemto naudas summu - obligāciju nominālvērtību.
- Valsts obligācijas ir valsts vērtspapīri. Iegādājoties obligācijas, ieguldītājs aizdod naudu valstij, pretī saņemot iespēju uzkrāt un gūt procentu ienākumus. Valsts emitē (izlaiž) obligācijas, lai īstenotu reformas vai segtu budžeta izdevumus.
- Uzņēmuma (korporatīvās) obligācijas. Iegādājoties obligācijas, ieguldītājs aizdod naudu uzņēmumam, pretī saņemot iespēju uzkrāt un gūt procentu ienākumus. Uzņēmumi emitē (izlaiž) obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus uzņēmējdarbības attīstībai.
- Parasti obligāciju procentu maksājumus veic regulāri - reizi ceturksnī, pusgadā vai gadā. Ieguldītā pamatsumma tiek atmaksāta ieguldītājam obligāciju dzēšanas dienā.
- Obligāciju procentu likme var būt fiksēta vai mainīga.
- Parasti emisijas noteikumos ir paredzēts, ka ieguldītājs saņem periodiskus procentu maksājumus līdz obligāciju dzēšanai termiņa beigās.
- Tu vari pārdot obligācijas pirms dzēšanas termiņa beigām. Obligāciju cena būs atkarīga no tirgus situācijas un procentu likmēm pārdošanas brīdī.
Obligācijas iedala pēc dzēšanas termiņa:
- īstermiņa obligācijas - līdz 1 gadam;
- vidēja termiņa obligācijas - no 1 līdz 5 gadiem;
- ilgtermiņa obligācijas - ilgāk par 5 gadiem;
- beztermiņa obligācijas - nav noteikta termiņa.
Kādi ir riski ieguldot obligācijās?
- Obligācijas uzskatīta par zema riska ieguldījumu veidu, tomēr arī tās nav pilnībā bez riska.
- Zemāks risks nozīmē arī vidēji zemāku peļņu salīdzinājumā ar riskantākiem ieguldījumu veidiem, piemēram, akcijām.
- Uzņēmuma bankrota gadījumā, obligāciju turētājs var zaudēt daļu ieguldījuma vai atsevišķos gadījumos visu savu ieguldījumu.
- Iepazīsties ar obligāciju emisijas prospekta noteikumiem, kur ietverta svarīga informācija par emisijas noteikumiem un riskiem.
- Pirms ieguldi, izvērtē, kam aizdod savu naudu!
- Lai mazinātu risku, ir ieteicams diversificēt (sadalīt) ieguldījumus, piemēram, ieguldot dažādos risinājumos.
Drošība vai risks
Ja prioritāte ir drošība un naudas vērtības saglabāšana, piemērotākas ir valsts obligācijas un krājobligācijas.Ja meklē augstāku ienesīgumu un esi gatavs uzņemties lielāku risku, apsver īpaši labi zināmu un stabilu uzņēmumu obligāciju iegādi.
Kā iegādāties obligācijas?
- Lai nopirktu obligācijas ir nepieciešams ieguldījumu vai vērtspapīru konts, ko lielākā daļa banku piedāvā bez maksas.
- Obligāciju sākotnējo emisiju (izlaišanas) piedāvājumu meklē Nasdaq tīmekļvietnē.
- Sazinies ar savu banku vai ieguldījumu brokeri.
- Tu pērc obligācijas (aizdod naudu emitentam).
- Emitents tev maksā procentus (tos sauc par kuponiem).
- Termiņa beigās emitents atmaksā visu aizdoto naudas summu.
Par ienākumu deklarēšanu un nodokļu samaksu ir atbildīgs pats ieguldītājs - viņam pašam ir jāseko līdz, cik ir nopelnīts un cik jāmaksā nodokļos.
Ja tiek iegādātas Latvijas vai citas ES dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, vai pašvaldību obligācijas, tad Latvijā no šiem ienākumiem (arī kuponiem jeb procentu ienākumiem) fiziskajām personām iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nav jāmaksā.
Pārdošanas darījumā izmantojot ieguldījumu kontu, nodokļu samaksas nosacījumi tiks piemēroti atbilstoši ieguldījumu konta nosacījumiem.
Uzņēmuma vai valsts obligācijas?
| Uzņēmuma obligācijas (nepieciešama rūpīga uzņēmuma finanšu izvērtēšana) | Valsts obligācijas | |
| Iegādājoties tu iegūsti | Parāda vērtspapīrus | Parāda vērtspapīrus |
| Ieguldījuma periods | Iespēja pārdot obligācijas pirms to termiņa beigām, taču šajā gadījumā cena var būt atkarīga no pārdošanas brīdī esošās tirgus situācijas. | Iespēja pārdot obligācijas pirms to termiņa beigām, taču šajā gadījumā cena var būt atkarīga no pārdošanas brīdī esošās tirgus situācijas. |
| Peļņas iespējas | Kuponi (procentu ienākumi) | Kuponi (procentu ienākumi) |
Garantija atmaksāt ieguldīto summu | Ir - perioda beigās | Ir – perioda beigās |
| Paredzama peļņa | Ir | Ir |
| Risks | Vidējs Uzņēmuma darbības rezultāti, tirgus svārstības, un ekonomiskie faktori var ietekmēt uzņēmuma spēju atmaksāt aizdoto naudu | Zemāks |
| Nodokļi no gūtās peļņas | Par obligāciju kuponu maksājumu peļņu jāmaksā 25,5 % IIN | Nav jāmaksā Ja tiek iegādātas Latvijas vai citas ES dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, vai pašvaldību obligācijas, tad Latvijā no šiem ienākumiem (arī kuponiem jeb procentu ienākumiem) fiziskajām personām nodoklis nav jāmaksā. |
Apkopotā informācija par norisēm Baltijas regulētajā obligāciju tirgū pieejama biržas AS Nasdaq Baltic tīmekļvietnes sadaļā Korporatīvās (uzņēmumu) obligācijas.
Noskaties video!
Kā pelnīt, ieguldot obligācijās?Avots: Nasdaq.com
Ieguldījumu fondi
Ieguldījumu fonds (investmen fund) — vairāku ieguldītāju veikto ieguldījumu kopums, kas izveidots ar mērķi apvienot naudas līdzekļus un tos tālāk ieguldīt īpašnieku labā saskaņā ar ieguldījumu politiku.
- Fonda līdzekļi var tikt ieguldīti akcijās, parāda vērtspapīros, termiņnoguldījumos bankās, citos ieguldījumu fondos vai citos aktīvos.
- Saņemtie procenti un – ieguldījumu vērtības pieauguma gadījumā – gūtā peļņa paliek fondā, un to var attiecināt uz visiem ieguldītājiem proporcionāli to ieguldījumam, kā arī tā var tikt izmaksāta.
- Ieguldītājs iegūst tiesības uz fonda peļņas daļu atbilstoši iegādāto fonda apliecību daudzumam.
- Ieguldījumu fondi ir atvērti, tas nozīmē, ka šajos fondos ieguldījumu apliecību pirkšanu un pārdošanu var veikt katru dienu.
- Fonda līdzekļi tiek ieguldīti aktīvi tirgotos finanšu instrumentos – akcijās un parāda vērtspapīros, fonds jebkurā brīdī var pieņemt jaunas iemaksas vai pārdot daļu ieguldījumu un atmaksāt ieguldītājiem naudu.
Par ienākumu deklarēšanu un nodokļu samaksu ir atbildīgs ieguldītājs.
Ieguldījumu fondus pārdodot, ja pārdošanas vērtība ir lielāka kā iegādes vērtība, tad būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma.
Pārdošanas darījumā izmantojot ieguldījumu kontu, nodokļu samaksas nosacījumi tiks piemēroti atbilstoši ieguldījumu konta nosacījumiem.
Latvijā licencēto ieguldījumu pārvaldības sabiedrību saraksts, kurām ir tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondus Latvijā vai citā ES dalībvalstī, ir publicēts Latvijas Bankas tīmekļvietnes sadaļā Tirgus dalībnieki.
Biržā tirgotie fondi (ETF)
Seko līdzi noteiktam indeksam, sektoram, precei vai citām aktīvu klasēm.
Biržā tirgotie fondi (ETF jeb Exchange-traded funds) — ieguldījumu grozi, kuru daļas tiek tirgotas biržā. Tie seko līdzi noteiktam indeksam, sektoram, precei vai citām aktīvu klasēm.
- Tie var sastāvēt no dažādiem finanšu instrumentiem (akcijām, obligācijām, valūtas instrumentiem), valstīm, reģioniem (ASV, Japāna, Eiropa u. c.) un dažādām nozarēm (informācijas tehnoloģijas, farmācijas, rūpniecības u. c.).
- Biržā tirgotie fondi dod iespēju investoriem ieguldīt – dažos finanšu instrumentos vienlaikus, nereti pat simtos dažādu aktīvu – vienā pirkumā. Tas palīdz diversificēt portfeli un mazināt risku.
- Šā finanšu instrumenta mērķis ir dažādot risku, ko investors uzņemas ieguldot.
- Biržā tirgotie fondi samazina ieguldījumu portfeļa vērtības svārstības, jo tie satur vairākus finanšu instrumentus.
- Zaudējumi no viena ieguldījuma tiek kompensēti ar peļņu no cita ieguldījumiem, kuri ietilpst attiecīgajā biržā tirgotajā fondā. Par biržā tirgotiem fondiem bieži vien var tikt piedāvāta zemāka procentu peļņa nekā tā, ko teorētiski būtu iespējams iegūt, ieguldītājam pašam pērkot un pārdodot akcijas, obligācijas u. c., jo nav iespējas kontrolēt katru no akcijām individuāli. Tāpēc ir svarīgi, lai katrs izvērtētu savas prioritātes un riska apetīti, lai izvēlētos sev piemērotāko ieguldīšanas stratēģiju.
Par ienākumu deklarēšanu un nodokļu samaksu ir atbildīgs ieguldītājs.
Biržā tirgotos fondus pārdodot, ja pārdošanas vērtība ir lielāka kā iegādes vērtība, tad būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma.
Pārdošanas darījumā izmantojot ieguldījumu kontu, nodokļu samaksas nosacījumi tiks piemēroti atbilstoši ieguldījumu konta nosacījumiem.
Latvijā licencēto ieguldījumu pārvaldības sabiedrību saraksts, kurām ir tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondus Latvijā vai citā ES dalībvalstī, ir publicēts Latvijas Bankas tīmekļvietnes sadaļā Tirgus dalībnieki.
Nekustamais īpašums
- iespējams, ka iegādātā nekustamā īpašuma vērtība ilgtermiņā pieaug;
- nekustamo īpašumu var izīrēt un gūt regulārus papildu ienākumus.
- nepieciešams lielāks sākotnējais kapitāls;
- ja nekustamais īpašums tiek iegādātas ar kredītiestādes palīdzību, nepieciešama pirmās iemaksas summa;
- uzturēšanas un amortizācijas izmaksas;
- likviditāte ir atkarīga no pārdošanas brīža ekonomiskās situācijas.
Piemēram, jānovērtē, kāda ir nekustamā īpašuma atrašanās vieta, vai nepastāv kādi riski, kuru dēļ īpašuma vērtība var mainīties (plūdu risks, atrašanās vieta, īpašums var kļūt ekspluatācijai nederīgs utt.). Ja īpašumu plānots izīrēt, tad jārēķinās ar papildu ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai to uzturētu.
Nekustamā īpašumu izīrēšana vai iznomāšana ir saimnieciska darbība. No gūtajiem ienākumiem nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāmaksā nodokļi.
Vairāk ieskaties Valsts ieņēmuma dienesta vietnē.
Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem
Kriptoaktīvi
Kriptoaktīvs (crypto-asset) — digitāls vērtības vai tiesību atspoguļojums, ko var digitāli nosūtīt, glabāt vai tirgot un kas var funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis norēķiniem par preci vai pakalpojumiem ar personām, kuras uz savstarpējas vienošanās pamata pieņem virtuālo valūtu.
- radīt pamatotas gaidas par finanšu labumu saņemšanu;
- piešķirt tiesības uz kriptoaktīva emitenta projekta peļņas (ienākumu) sadalījumu;
- piešķirt pārvaldes tiesības (balsstiesības) kriptoaktīva emitenta uzņēmumā vai balsstiesības ar kriptoaktīvu saistīta projekta attīstības noteikšanā.
Par ienākumu deklarēšanu un nodokļu samaksu ir atbildīgs ieguldītājs.
Būtiska informācija par kriptoaktīviem pieejama Valsts ieņēmumu dienesta vietnē.
Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar kriptoaktīviem
Kolektīvās finansēšanas ieguldījumi
- Papildus citiem jau pastāvošiem finansējuma piesaistes veidiem arvien lielāku popularitāti iegūst alternatīvs finansējuma veids – kolektīvā finansēšana (crowdfunding).
- Pretstatā tradicionālajiem banku aizdevumiem viena aizdevēja (bankas) vietā finansējumu parasti veido liels skaits ieguldītāju, kuri katrs atsevišķi var ieguldīt arī pavisam nelielas summas, taču kopā ir iespējams nodrošināt arī ļoti ievērojama apjoma finansējuma piesaisti.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīti trīs dalībnieku veidi:
- projekta īpašnieks, kas ierosina finansējamo projektu,
- ieguldītāji, kas finansē ierosināto projektu,
- kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.
Atvasinātie finanšu instrumenti
Atvasinātie finanšu instrumenti — viens no sarežģītākajiem ieguldījumu veidiem. To vērtība ir atkarīga no citu aktīvu vērtības, piemēram, no izejvielu, valūtu vai akciju cenām, vai pat no procentu likmēm.
- iespēju līgumi (options),
- nākotnes līgumi (forwards),
- mijmaiņas darījumi (swaps),
- valūtu mijmaiņas darījumi (currency/FX swaps)
- un citi.
Tos lielākoties izmanto riska ierobežošanai, nākotnes naudas plūsmas pārvaldīšanai, aktīvu sadalījumu pārdalei un bezriska peļņas iegūšanai.
Noguldījumi
Noguldījums — naudas līdzekļi, kas tiek glabāti bankas (vai krājaizdevu sabiedrības) kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem.
Ikvienam Latvijas komercbanku vai krājaizdevu sabiedrību klientam tiek nodrošināta atlīdzība par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro katrā komercbankā vai krājaizdevu sabiedrībā (visos kontos kopā, ja vienā bankā ir vairāki konti). Plašāku informāciju vari uzzināt Latvijas Bankas vietnē.
Termiņnoguldījumi
Termiņnoguldījumi — uz noteiktu laika periodu noguldīti naudas līdzekļi, par kuriem banka maksā nolīgtos procentus.
Tu vari sekot līdz aktuālajām kredītiestāžu piedāvātajām procentu likmēm Latvijas Bankas vietnē.
Plašāka informācija par termiņnoguldījumiem pieejama sadaļā Uzkrājumu veidi.
Krājobligācijas
Krājobligācijas — Latvijas valsts vērtspapīra veids, kas ir drošs ieguldījums, kura procenta likmes nosaka Valsts kase. Iegādājoties krājobligācijas tu investē savā valsts attīstībā.
Priekšrocības
- Procentu likmes atbilst aktuālajai finanšu tirgus situācijai
- Peļņa no krājobligācijām netiek aplikta ar iedzīvotāja ienākuma nodokli
- Drošību garantē valsts
- Tiešsaistē, apmeklējot www.krajobligācijas.lv ir pieejams aktuālais piedāvājums.
- Pirkums tiek veikts, izmantojot tiešsaistes maksājumu ar internetbankas starpniecību.
- Krājobligācijas ir pieejamas elektroniskā formā.
- Fiziskas personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un kurām ir atvērts norēķinu konts kredītiestādē.
Uzzini vairāk par krājobligācijām vietnē www.krajobligacijas.lv.